Gripa mēdz sākties pēkšņi: no rīta cilvēks vēl jūtas vesels, bet vakarā jau ir drudzis, drebuļi un izteikts nespēks. Tā ir elpceļu vīrusu infekcija, kas dažiem norit salīdzinoši viegli, savukārt citiem var radīt nopietnas komplikācijas. Zinot raksturīgās pazīmes un pareizu rīcību slimības sākumā, ir vieglāk parūpēties par sevi un laikus pamanīt situācijas, kurās vajadzīga ārsta palīdzība.
Gripai raksturīgs drudzis, sauss klepus, galvassāpes, muskuļu sāpes un izteikts nogurums. Iespējamas arī kakla sāpes un iesnas, bet bērniem reizēm pievienojas vemšana vai caureja. Ne visiem saslimušajiem ir paaugstināta temperatūra, īpaši gados vecākiem cilvēkiem vai pacientiem ar novājinātu imunitāti.
Atšķirībā no parastas saaukstēšanās gripa biežāk sākas strauji un jūtami pasliktina vispārējo pašsajūtu. Tomēr pēc simptomiem vien droši noteikt izraisītāju nevar. Līdzīgas pazīmes var radīt arī Covid-19 un citas elpceļu infekcijas. Ārsts izvērtē, vai pārbaude palīdzēs pieņemt lēmumu par ārstēšanu, īpaši tad, ja cilvēkam ir paaugstināts komplikāciju risks.
Gripas vīruss izplatās ar elpceļu daļiņām, kas nonāk gaisā, inficētajam cilvēkam elpojot, runājot, klepojot vai šķaudot. Risks pieaug ciešā kontaktā un slikti vēdinātās telpās. Inficēšanās iespējama arī, pieskaroties piesārņotām virsmām un pēc tam acīm, degunam vai mutei, tomēr būtiska nozīme ir tieši vīrusa izplatībai pa gaisu.
Simptomi parasti parādās vienas līdz četru dienu laikā pēc inficēšanās. Cilvēks var izplatīt vīrusu jau pirms pirmajām slimības pazīmēm, tāpēc pilnībā izvairīties no saskares ar infekciju nav vienkārši. Bērni un cilvēki ar novājinātu imunitāti var būt infekciozi ilgāk.
Saslimstot svarīgākais ir palikt mājās, atpūsties un uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Drudzis un svīšana palielina šķidruma zudumu, tāpēc noder ūdens, tēja vai buljons. Ja vienlaikus ir vemšana vai caureja, var palīdzēt aptiekā pieejams šķīdums šķidruma un sāļu atjaunošanai. Par nepietiekamu šķidruma uzņemšanu var liecināt sausa mute, reibonis un retāka urinēšana.
Drudža un sāpju mazināšanai var lietot paracetamolu vai ibuprofēnu, ja konkrētajam cilvēkam šīs zāles ir piemērotas. Jāievēro lietošanas instrukcija, bet bērniem deva jāizvēlas atbilstoši norādījumiem par ķermeņa masu un vecumu. Vairāki kombinētie saaukstēšanās līdzekļi satur vienu un to pašu aktīvo vielu, tāpēc pirms to lietošanas jāpārbauda sastāvs. Bērniem un pusaudžiem vīrusu infekcijas laikā nedrīkst dot acetilsalicilskābi jeb aspirīnu Reja sindroma riska dēļ.
Antibiotikas uz gripas vīrusu neiedarbojas. Tās ārsts var nozīmēt, ja attīstījusies bakteriāla komplikācija. Savukārt pretvīrusu zāles noteiktās situācijās var mazināt slimības ilgumu un komplikāciju risku. Vislielākais ieguvums parasti ir, sākot ārstēšanu pirmajās 48 stundās, taču smagas slimības gadījumā tās var būt vajadzīgas arī vēlāk.
Ar ārstu ieteicams sazināties jau slimības sākumā, ja saslimis mazs bērns, grūtniece, cilvēks pēc 65 gadu vecuma vai pacients ar hroniskām slimībām vai novājinātu imunitāti. Šajās grupās komplikāciju risks ir lielāks. Gaidīt vairākas dienas, cerot uz pašsajūtas uzlabošanos, var nozīmēt nokavēt piemērotāko brīdi pretvīrusu terapijas sākšanai.
Neatliekama palīdzība vajadzīga, ja parādās elpas trūkums, stipras vai nepārejošas sāpes krūtīs, apjukums, zilgana lūpu krāsa vai cilvēku ir grūti pamodināt. Bērnam satraucošas pazīmes ir arī apgrūtināta elpošana, nespēja padzerties un ievērojami retāka urinēšana. Dzīvībai bīstamā situācijā jāzvana 113. Ārsta vērtējums nepieciešams arī tad, ja pēc sākotnējas uzlabošanās atgriežas drudzis vai pastiprinās klepus, jo tas var liecināt par komplikāciju.
Ikdienā inficēšanās iespēju palīdz mazināt telpu vēdināšana, roku mazgāšana un cieša kontakta ierobežošana ar slimiem cilvēkiem. Ja mājās kāds saslimis, vēlams samazināt ilgstošu uzturēšanos kopīgās telpās, īpaši kopā ar cilvēku no riska grupas. Labi pieguloša maska var sniegt papildu aizsardzību situācijās, kad no cieša kontakta nevar izvairīties.
Vakcinācija ir galvenais gripas specifiskās profilakses līdzeklis. Tā samazina saslimšanas risku un palīdz pasargāt no smagas slimības un tās sekām, lai gan pilnīgu aizsardzību negarantē. Vakcinēties iesaka katru sezonu, jo gripas vīrusi mainās un aizsardzība ar laiku mazinās. Imūnā atbilde parasti izveidojas aptuveni divās nedēļās. Par piemērotāko vakcīnu un valsts apmaksas nosacījumiem jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai vakcinācijas iestādi.
Atgriešanos darbā vai mācībās nevajadzētu noteikt tikai pēc vēlmes atsākt ierasto ritmu. Parasti jāgaida, līdz pašsajūta kopumā uzlabojas un vismaz 24 stundas nav bijis drudža bez temperatūru pazeminošām zālēm, ievērojot arī ārsta un iestādes norādījumus. Nogurums var saglabāties ilgāk, tādēļ fizisko slodzi atjauno pakāpeniski. Atveseļošanās laiks ir daļa no ārstēšanās: tas palīdz atgūt spēkus un samazināt infekcijas nodošanu apkārtējiem.